Jaunumi

Koģenerācijas stacijā tiek uzstādīts Dānijas kompānijā “Justsen Energiteknik” izgatavots 24 MWth jaudas katls ar lietderības koeficientu 88,11 %, kurā, sadegot koksnes atliekām, notiks ūdens iztvaikošana.

Saražotais tvaiks tiks padots Rumānijas kompānijā “General Turbo” izgatavotai tvaika turbīnai, kura darbinās elektroģeneratoru, tā ražojot elektroenerģiju.

Atstrādātais tvaiks no turbīnas tiks padots siltummainim, kurš uzsildīs siltumtīklos esošo ūdeni, kuru izmantos Rīgas centralizētajai siltumapgādei pieslēgto ēku apsildei. Atlikušais tvaiks tiks kondensēts un padots uz katlu, nodrošinot nepārtrauktu ūdens aprites ciklu.

Kurināmā glabāšanai tiek izbūvēta slēgta tipa koksnes šķeldas glabātuve ar 8 m augstām monolītā dzelzsbetona sienām.

Jaunās Biokurināmās koģenerācijas stacijas ieguvumi:

– efektīvāk izmantot kurināmo
– samazināt izmešu daudzumu
– panākt zemākas enerģijas ražošanas izmaksas
– samazināt siltuma zudumus
– vietējā kurināmā izmantošanas gadījumā tiek veicināta reģionālā attīstība

2016.gads paredzēts projektēšanas darbiem un šobrīd aktīvi darbi norisinās pie šādām pozīcijām:

– Trases nospraušanas;
– Balstu konstrukciju izstrādes;
– Balstu izvietošanas pa trasi;
– Būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanas, un iesniegšanas novadu pašvaldībās;
– Ģeoloģisko izpētes darbu uzsākšanas.

“Kurzemes loks” ir energoinfrastruktūras projekts, kura ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas pieslēgumu iespējamību Kurzemē.

Kopā ar “Kurzemes loka” līnijas attīstīšanu un izbūvi “Augstsprieguma tīkls” paredz modernizēt apakšstacijas “Sloka”, “Dzintari” un “Priedaine” un esošo gaisvadu līniju ievadus vai savienojumus Jūrmalā. Tāpat patlaban tiek veikta izpēte jaunu apakšstaciju būvniecības nepieciešamībai Dubultos un Vaivaros, kā arī jaudas palielināšanai Priedainē, lai spētu apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu un garantēt drošu elektroenerģijas piegādi.

Fizisku darbu uzsākšana plānota 2017. gada sākumā.

Projekta realizācijas gala termiņš: 2019. gada jūlija beigas.

SIA “Latvijas Energoceltnieks” līgumu noslēdza 2015.gada 17.decenbrī, uzsākot sagatavošanās darbus. Šobrīd notiek Rīgas HES hidroagregāta Nr.1 demontāžās process, kad visas galvenās iekārtas tiek izceltas no šahtas, lai uzsāktu to atjaunošanu.

Rīgas HES hidroagregātiem rekonstrukcijas gaitā ir paredzēts nomainīt hidroturbīnas, veikt ģeneratoru statoru nomaiņu, kā arī rotora polu izolācijas nomaiņu, un pilnībā atjaunot stacijas vadības sistēmu. Taču katram agregātam rekonstrukcijas apjoms ir dažāds.Rekonstrukcijas darbu veikšana ir sarežģīts process, kas prasa ļoti augstu precizitāti. Darbs tiek veikts, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, lai sasniegtu izcilu rezultātu – Rīgas HES veiksmīgu, konkurētspējīgu  darbību enerģētiskajā sistēmā un brīvā elektroenerģijas tirgū.

Visu sešu hidroagregātu rekonstrukcija ir nepieciešama, jo tie ir tehniski nokalpojuši, to efektivitāte atpaliek no mūsdienu prasībām. Jāuzsver, ka hidroagregātu  rekonstrukcijas izpildes grafiks ir sarežģīts: remonts iespējams tikai starppalu periodos, un būtiski, ka vienā gadā var rekonstruēt tikai vienu agregātu. Darbus plānots pabeigtlīdz 2022. gada 1. aprīlim. Hidroagregātu rekonstrukcija notiek AS „Latvenergo” investīciju programmas ietvaros.

Rīgas HES ir ekspluatācijā kopš 1974. gada. Stacijā darbojas 6 hidroagregāti ar kopējo jaudu 402 MW – rekonstrukcijas darbu laikā paredzēts atjaunot novecojušās iekārtas, paaugstinot to darbības drošību un būtiski kāpinot HES efektivitāti. Pēc rekonstrukcijas Rīgas HES gadā saražos par aptuveni 20 GWh vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim (tas atbilst vidējas Latvijas pilsētas gada patēriņam).

Rekonstrukcijas projekta galvenās aktivitātes:

– Rīgas HES hidroagregātu Nr. 1, 2, 3, 4, 5, 6 rekonstrukcija;
– tehnisko un ekonomisko parametru uzlabošana, palielinot hidroagregātu lietderības koeficientu;
– hidroagregātu pieejamības un drošības darbību uzlabošana;
– ekspluatācijas izmaksu samazināšana un hidroagregātu atjaunošanas remonta veikšanas perioda pagarināšana;
– potenciālo risku novēršana, lai nepieļautu vides piesārņojumu ar eļļu.

(materiāls ņemts no www.latvenergo.lv publikācijas)

Ēnu dienas laikā jaunietis tika pavadīts ekskursijā pa SIA „Latvijas Energoceltnieks” biroju un iepazīstināts ar administratīvo personālu – Departamenta vadītājiem, projektu vadītājiem un citiem biroja darbiniekiem. Rodrigo tika dota iespēja piedalīties projekta sapulcē, apskatīt uzņēmuma tehniku un transporta vienības, lai radītu pilnīgāku priekšstatu par to cik plašs ir mūsu uzņēmuma darbības profils.

SIA „Latvijas Energoceltnieks” bija liels gods uzņemt jaunieti uzņēmumā un parādīt inženierzinātnes plašo darba specifiku, kā arī pienākumu dažādību.